MADARA - 10 lietas ceļā
Neviens mums nemaksā un par velti neko nedod. Ja kādu no šīm lietām gribētu dot, mēs nepretotos. Es ņemtu pretī arī kedas, kleitas, peldkostīmus, suņus, grāmatas, kosmētiku, ceļojumus, laimi, ziedus, kokus, gultasveļu. Bet bez šīm 10 lietām mūsu vairāk nekā 6 mēnešu dzīvē busiņā būtu krietni ķēpīgāka.
Huawei p9/p20 PRO
Saziņa ar ģimeni un draugiem (zvani, SMS, WhatsApp, Messenger Lite), darbs (Pages Manager, Outlook, Toggl), mazie sociālie prieciņi Instagram formā, foto apstrāde un uzglabāšana (Lightroom, Unfold) - to visu paveic šis mazais cinītis. Bet galvenais - Huawei ir lielisks fotoķērājs. Ne reizi vien nācies priekā pietvīkt no jautājuma, ar kādu kameru tad šo darām? Mobilo tālruni jau pāris gadus izvēlos kā minikameru ar interneta un tālruņa funkcijām. Pirms diviem gadiem Emīls, redzot, cik dikti kārojas tolaik jauno Huawei p9 (pirms tam man bija p8, glīts, mazs, labu kameru), to man nopirka. Kaut kāds mazs, ļauni tīksmīgs prieciņš tajā, ka agrāk telefonus pirka vecāki, bet tagad vīrs, ir. Varētu jau pati, bet jaukāk taču, ja es par to naudiņu nopērku ko tādu, ko kārojas Emīlam, bet viņš - man. Rezultāts līdzīgs, bet bonusiņā pievienotā emocionālā vērtība. Lūk, tad nu 2 gadus Huawei p9 godam piepildīja manas fotovēlmes, kas arī ceļojuma/ busiņdzīves laikā bija viens no būtiskākajiem tā uzdevumiem. Nabags, mirkļu pārsātināts un reti mierā likts, sagura, mēdza izslēgties dienas vidū ar 25% baterijas, bet ziemā no 50 līdz 0% nokrīt ātrāk nekā puskususi lāsteka no jumta. Pēdējais piliens mūsu attiecību kausā pienāca, kad foto ne tikai sāka kļūt miglaini, bet telefons ņēma un izdzēsa visus foto no pašas skaistākās dienas Spānijā. Biju gatava pievienot šo telefonu upes gultnei un uzsākt attiecības ar nākamo. Huawei, protams. Tagad man ir p20 PRO, kas no sākuma mulsināja ar savu robotiski pārsmalcināto intelektu, bet nu ir mans labākais draudziņš ar smukākajām bildītēm ever.
Saules panelis un akumulators
Sākotnēji par nepieciešamo jaudu mums bija tumša bilde, bet Emīls kaut kā saprata, kas un kā darāms. Šīs lietas atstāju absolūti viņa stiprajās, vīrišķīgajās rokās. Kādā ASV saitā Emīls atrada perfekto akumulatoriņu - kompaktu, pietiekami ietilpīgu, ar visādām ieejām/ izejām, kas ļauj gan uzlādēt datorus, gan satunķīt tajā saules enerģiju pa taisno no saules paneļa, kā arī no sienas rozetes. Diemžēl, kā tas mēdz būt, kapitālisma dižvalstij par tādu sīku tirgu kā Eiropa bēda maza, akumulatoru šurp nesūta. Pēc cītīgiem meklējumiem Aliexpress, atradām pēc skata tādu pašu. Kad saņēmām, sapratām, ka tas ir tas pats. Pat kastīte copy-paste. Strādā mazulis kā zvērs. Saule to uzpilda apmēram 4h laikā, no pilna akumulatoriņa varam mēnesi spīdināt lampiņu vai 1x uzlādēt datoru un 2x uzlādēt telefonus.
Saules panelis mums ir 50W draudziņš diezgan niecīgā izmērā. Kad atnāca, tas šķita tik plāniņš un ļurīgs, ka sākām jau apšaubīt. Bet neskati vīru no cepures! Kā jau minēju, 4 saulainās stundās saražo visu mums nepieciešamo elektroenerģiju. Vēl mums ir mazulītis Nexkteck, ko nometot pludmales smiltiņās, es varu pāris stundu laikā uzlādēt telefonu. Kopš Horvātijas gan šo fantastisko iespēju neesam izmantojuši, jo ilgstoši saulītē sēdēt nesanāk, bet varbūt tā stunda atkal sitīs.
TEVA sandales
Fantastiski apavi. Kad izlēmām, ka ceļam nepieciešamas funkcionālas sandales, bet Gandrs sagrāva mūs ar cenām un trakulīgo dizainu, apjautājos mūsu senajam kolēģim Aicim, kādos apavos viņš mērojis vairāku mēnešu ceļu pa Āzijas kalniem un lejām. Facebook bildes man jau bija pačukstējušas, ka no šāda izskata sandalēm jākaunās nebūs. Noskaidrojās, ka tās ir TEVA sandales, kas mēnešiem spējot nest gan kalnos, gan tropiskās pilsētās, un tām nenotiek it nekas ļauns. Nu, mazliet iesmird, bet tā jau mazākā bēda. Izpētot TEVA sandaļu piedāvājumu plašajās www ārēs, labāko piedāvājumu atradām pašmāju open24.lv. Sākotnēji, protams, atlasījām labāko cenu, bet pēc tam gan serviss apmierināja, gan piegāde notika zibenīgā ātrumā - viss kā nākas! Lai gan man parasti ir 38 izmērs, sandalītes šķita bišķi par mazu, bet - tā kā tās ir fantastiski apavi - kā krietns spekulants pārdevu mammai tās un iegādājos sev 39 izmēra. Man ir Sanborn Universal modelis, Emīlam Hurricane XLT2, kas ir mazliet masīvāks un ar regulējamu siksniņu ap potīti. Apmēram 150 dienas ar tām nočāpojam diendienā, un sajūsma nesāk beigties. Vai smird? Nē, ne pārāk. Mēs ar tām arī peldējām Adrijas jūrā, pirms tikām pie “ežučībām”, nekāda vaina, bet kļuva žēl. Sāls tomēr nežēlīga lieta.
Vaude mugursoma Brenta 53
Mani mugursomas žņaudz, rauj elpu ciet, spiež, nospiež un apspiež, bet Emīls, savukārt, no mājas bez mugursomas neiziet. Tā nu esmu lieliski iekārtojusies, nesu tikai savu miesu un telefonu, bet mans mīļais vīrs - visus ikdienas smagumus. Viņam gan ir nepieciešama sajūta, ka līdzi viss (varbūt) nepieciešamais, tādēļ somā vienmēr piepūšamie spilventiņi, lietusmēteļi, zobubirstes, pretapdeguma krēms, ūdens pudele, kāds našķis, suņa ūdens pudele, flīsa džemperīši, pases, maki. Lepni nes to visu Emīls un priecājas par somu, kas nepiekļaujas mugurai, tātad nesvīst, tā esot ērta un stabila (iebūvēts rāmītis). Kad man soma jāpatur vai jāpadod, rokas krīt nost, cik tā šķiet smaga. Bet neesot. Ej nu saproti. Somai ir arī “iebūvēts” lietus pārvalks, kas ne reizi vien ir paglābis mūsu mantas no izmirkšanas un busiņu no mitruma, kas neizbēgami krājas no katras salijušās lietas.
Plītiņa Primus Njord
Vēl viena manas izlaistības un mana vīra lieliskuma nozare - ēst gatavošana. Plītiņu šajā braucienā neesmu izmantojusi ne reizi. Metiet ar akmeņiem, bet man ir prieks, jo Emīlam ēst gatavošana esot kā meditācija. Viņš to dara arī vismaz 2x žiglāk, kas ir izdevīgi visiem. Es slavēju Emīlu, Emīls slavē plītiņu - ļoti kompakta, bet pašpietiekama un stabila, jo balstās pati uz savām kājām, ne baloniem, ar 2 riņķiem, kas reižu pa reizei noder. Plītiņu uzreiz, bez starpniekšļauciņas var savienot ar gāzes baloniņiem, kurus var iegādāties katrā Decathlon veikalā. Izmantojam 450ml balonus, kas maksā 8-11 EUR (Latvijā sasniedzot rekordcenu) un ar vienu baloniņu barojamies apmēram mēnesi vasarā vai 2 nedēļas Dienvideiropas ziemas režīmā, kas vēji un lieti, un aukstums lielāks.
Greenwalk.eu audums trauku mazgāšanai
Tā patiesi mēs novērtējam to, ko esam zaudējuši. Jā, kad audumiņš - viens pats un bez palīdzības, jo nekāds līdzeklis tam komplektā nav jālieto - kā nieku notīrīja taukus un citas ēdiena paliekas no traukiem gan kalnu upju aukstumā, kas saldēja pirkstus, gan ļāva izlīdzēties ar 1 krūzīti ūdens, lai nomazgātu visus ēdienreizei nepieciešamos traukus, pannu un katliņu ieskaitot - jā, arī tad es to uztvēru kā brīnumlupatiņu. Bet tad, kad abas tā daļas (audums ir liels, lai tas neļerpatotos pa rokām, pārgriezu 2 daļās) bijām palaiduši vējā, man to tāā pietrūka. Un palaidām vējā burtiski. Lai izžūtu, izkarinājām uz jumta reliņiem. Un aizbraucām. Trakākais, ka tas bija lieki, jo audumiņš ir kā tīkls un arī busiņā izžūtu pāris minūšu laikā. Lai nu kā, kad trauki jāmazgā bez audumiņa, tas ir baisi. No taukiem netiek vaļā, no brī siera arī. Ņemiet vērā, ka traukus nomazgāt nereti varam vien reizi dienā vai retāk. Ar audumiņu tas rūpes nesagādā, bet ar ierastajām švammītēm īsta katorga. Tāpēc pasūtījām, lai atved vēl. Tā nu izdzīvojām pat trakos mēnešus, kad ārā auksts, ūdens ledains, bet trauki tīri jādabū.
Kindle
Esmu supergrāmattārps. Kopš vecāki iemācīja burtus - un tad iemācīja vēlreiz, ka “b” tomēr nav “bē” - lasīšana ir tā lieta, ko es varētu dēvēt par savu atkarību. Tas lika nedaudz bažīgi raudzīties un ceļojumu vairāk nekā 6 mēnešu garumā, jo grāmatas izlasu triecientempos, un budžeta, lai iegādātos arvien jaunas, nepietiktu. Tad nu aptaujāju kolēģus un vairāki pārliecināja, ka e-grāmata ir Dieva dāvana. Un ir. Kopš izbraukšanas no mājām esmu izlasījusi tajā 43 grāmatas - fiziskā formātā tām busiņā vietas nepietiktu. Un sapirkt arī nebūtu pa kabatai. Labprāt iegādātos e-grāmatas no izdevniecībām, bet tās cenas, nu, bāc. Tāpēc dažas pērku, pie citām tieku saitos, ar ko labprāt padalīšos, ja vēlies. Arī pie Dostojevska, D.Brauna, Raiņa un Blaumaņa latviešu valodā esmu tikusi. Bet angļu valodā ir pavisam viegli, ieraksti tikai Google un viss notiks. Emīls, taupīdams savu vienu grāmatu lidojumam un ar vieglu skaudību redzēdams, kā mana bibliotēka satilpst vienā mazā “kladītē”, neatteicās no Ziemassvētku dāvanas augustā un arī tika pie Kindle. Tā nu uzlādējam reizi mēnesī, lasām abi, diena vai nakts, un priecājamies.
Ūdens pudeles
Daba mums ir mīļa un brauciena laikā kļuvusi vēl daudz tuvāka visās nozīmēs, tāpēc cenšamies to lieki neapkraut ar vienreizlietojamo plastmasu. Vienreizlietojamās ūdens pudeles ir viens no sātana un masonu ieročiem cilvēces iznīcināšanai, tādēļ mājās izmantojām ūdens filtrus, bet ceļā - 1l metāla pudeli. Tāda mums ir tikai viena, ar ko garākos pārgājienos uz abiem nepietiek. Bet, atgriežoties pie tā, ka somas mani galina nost, iztiekam ar vienu - jo kurš to otru stieptu? Ikdienai ir pilnīgi pietiekami, uzpildām no 20l ūdens rezervuāra, ko turam busiņā, avotos un sabiedriskajās ūdens uzpildīšanas vietās. Dažkārt vietas, kurās ņemam ūdeni, ir diezgan aizdomīgas, bet aļaujamies uz konsultāciju ar vietējiem vai garšas testu, un nekas traks 6 mēnešu laikā ar mums nav noticis.
Punktiņam gan ir sava pudele, tās izvēli jau aprakstīju TE, bet īsumā - tai ir klāt trauciņš, no kā suncis var ērti padzerties, ūdeni, ko kundziņš neizdzer (jo bieži vien padzeras vienu malku un cēli novēršas), var ērti atliet atpakaļ pudelītē, nospiežot podziņu. Tāpat, nospiežot podziņu, tā ir droša pret izlīšanu un optimālā ietiplības/ nešanas ērtuma proporcijā.
Dormeo virsmatracis
Šis virsmatracis ir viena lieliska lieta. Ar to jau 2 īrētu mājvietu izgulētās gultas esam pārvērtuši ērtās midziņās (sevišķi to novērtējām, kad pie mums palika Emša māsa un saklājām viņai guļvietu uz grīdas un matrača, bet paši pavadījām “Princeses uz zirņa” cienīgu nakti gultā), lielas cerības likām arī šajā braucienā. Likās muļķīgi pirkt jaunu, ja viens jau mājās ir, tādēļ sagriezu un sašuvu nepieciešamajā formā esošo. No sākuma, uzlikts uz finiera, tas diez ko uzticams nešķita, domāju jau, ka vajadzēs vēl vienu. Nolēmām izmēģināt, riskēt. Guļam kā Dieva ausī. Lie-lis-ki!
Lietusmēteļi
Lai gan bijām uz Dienvidiem no Latvijas, lietus šad un tad uznāk. Nav nekāds trakums, jo ir tīri omulīgi sēdēt busiņā un lasīt vai spēlēt galda spēles, kamēr lietuslāses sitas logā un dimdina pa jumtu. Ja vien tas neturpinās dienu no dienas 2 nedēļas kā Itālijā. Bet slapjas drēbes busā gan ir tīrā nelaime. Tā kā kalnos lietus nomaina sauli gluži negaidot un diezgan regulāri, sapratām, ka lietusmēteļus vajadzētu iegādāties pamatīgus. Mūsu mīļais Decathlon atkal sniedza risinājumu garu, uzticamu mēteļu izskatā, kas apgādāti gan ar pieguļošām piedurknēm, gan kapuci, un salokāmi mazās paciņās. Ja tiem būtu kabatas, perfektākus neatrast, bet arī bez kabatām tie ir mūsu pretsamirkšanas, pretnosalšanas un pretsapelēšanas garants.
