MADARA
1. Atziņas ir diezgan banāla lieta. Vairākkārt, runājot savā starpā vai ar citiem, pārtraucam sevi ar “ai, tik banāli skan!” Bet laikam jau retā dzīves patiesība izceļas ar oriģinalitāti.
2. Pārvēršot sapni mērķī, to piepildīt nav grūti. Vēl joprojām nespējam noticēt, cik viegli esam tikuši pie tā, ko gribējām. Busiņš ir un pārbūvēts par mājām, ceļošana apkārt Eiropai, peldēm piemērots klimats oktobra beigās, liels miers, prieks un brīvība. Sapņi teju paši piepildās, bet arī mēs pielikām savas mazās rociņas - 5 soļi tuvāk ceļojumam . Tagad šķiet, ka visi sapņi piepildāmi - vismaz visi mērķi tiešām.
3. Ēdienreizei paredzētos traukus var nomazgāt ar glāzi ūdens. Diviem cilvēkiem paredzētos, ieskaitot pannu. Nu, labi, diezgan svarīgs nosacījums ir trauku brīnumlupatiņa, kuru aizmirsām uz auto jumta žāvējoties, un mēnesi tērējām daudz vairāk ūdens un nervu.
4. Esmu primitīva būtne. Ja esmu paēdusi, izgulējusies, apkārt smuki, ir saule un vīrs - viss ir vairāk nekā skaisti.
5. Ūdens nav jāpērk. 100 dienu laikā ūdeni esam pirkuši 3 reizes. Katru reizi, kad bažīgi vērojam 20l trumuli, kurā ūdens sāk izsīkt, nejauši satiekam kalnu avotu, jahtklubu vai Dienvid/Rietumeiropā tik izplatītos dzeramā ūdens krāniņus. Prieks, ka nemērdējam zemi un jūras ar plastmasu, ietaupām naudu un katri 20l ūdens ir mazs piedzīvojums.
6. Man ir lieliskākais ceļabiedrs. Punktiņam arī nav ne vainas, bet vīrs tomēr ne tikai dikti mīl, bet arī rūpējas. Vienmēr pabaro, nomierina, atrisina lietas, atrod guļamvietas, skaita naudu, iedrošina, samīļo, droši vada auto pa serpentīniem un caur nejēdzīgo Itālijas satiksmi, runā ar cilvēkiem dienās, kad es nevaru ne burgeru pasūtīt, uztur kārtību “virtuvē”, nes somu ar ūdeni, lietusmēteļiem, naudu, piepūšamajiem spilventiņiem un e-grāmatām, ir pacietīgs, smieklīgs, laipns, uzmanīgs. Labi ceļabiedri ir reta parādība, nevaru iedomāties nevienu citu, ar ko kopā varētu šo piedzīvot un izbaudīt.
7. Mc’Donalds ir labākā darbavieta ceļā. Neierobežots WIFI, WC, iespēja nomazgāties (jap, primārā lieta darbā), elektrības kontakti, pieejamība teju visur. Cītīgi strādājošiem ceļotājiem šis ir TOP1 glābiņš, lai gan doma par to mēdz uzdzīt nelabumu.
8. Miers uzlabo attiecības. Mūsējās, jo mani lielākie mošķi, kas rīda uz strīdiem, ir neiecietība un nepacietība, ko lielā mērā rada ārēji apstākļi. Kad jāpaspēj, jānokārto, jāizdara, jāpārliecina, ieeju “tik-tik-tik” režīmā, kad starp impulsu un reakciju nav ne sekundes. Nu esmu krietni mierīgāka, tāda mīkstāka un pūkaināka. Nav neviena, pret ko būtu jātur “liela meitene, visu zinu, visu varu” seja, kas arī ļauj atslābt.
9. Padomju laiku flaneļa segas ir jātaupa. Nekā labāka vasaras laikā, kad uz rīta pusi ar paladziņu par plānu, nav izdomāts. Paldies, paldies vecmammai, ka pierunāja tās paņemt līdzi.
10. Nesezona ir īstā sezona. Esam tomēr krietni latvieši, tāpēc, lai gan nemānām sevi un nekoķetējam ar domu, ka neesam gluži tādi paši tūristi, kā visi citi, vislabāk jūtamies, ja vietā, kuru izbaudām, esam vieni paši vai vieni no retajiem. Tas ir skaistums, ceļojot oktobrī - mums ir privātās pilsētas un privātās pludmales. Arī septembrī nebija tik traki, bet augustā turpmāk ceļosim tikai Latvijā. Ne tikai cilvēki, arī karstums nu licis mieru, ir gana silts, lai peldētos un staigātu šortiņos, bet tveice nemēģina noēst no zemes virsus.
11. Prieks un atpūta ir izcili modinātāji. Modinātājpulksteni esam izmantojuši vien pāris reižu, kad obligāti bija konkrētā laikā jāsadara pavisam konkrētas lietas. Citādi ejam čučēt, kad nāk miegs, un mostamies ne vēlāk par 9, jo tā gluži vienkārši sanāk. Jūtamies izgulējušies, saule spīd, diena aicina to izbaudīt - un var taču pagulēt pusdienlaiciņu, ja samiegosimies!
12. Ja šķiet, ka kaut ko labāk neēst, lētāk ir to izmest. Apguvu to caur dienu, kas pavadīta uz poda un pie tā. Traki, kad pods, kas jāapskauj, ir bāriņā. Un dārgi šādi saindēties, jo ne tikai zāles, bet arī viesnīca kļūst par nepieciešamību.
13. Daba ir skaistākā WC. San cikādes, pilnmēness izgaismo jūru. Vai kalni, zilgani kā sapnis, un egļu galotnes pie kājām. Vai neticami zilganzaļš ezers mirdzinās saules staros. Skaisti, skaisti! Vienīgās neērtības ir pilsētās, taču arī tajās vienmēr var rast pieklājīgākus vai mazāk pieklājīgus risinājumus. Lai nu kā, nokārtoties busiņā un vadāt to šmuci līdzi, meklēt, kur drīkst izgāzt, tīrīt - tas nav mums. Daba, pieklājība un mazliet drosmes, un nekādu krenķu.
14. Ja nevari mainīt sevi, maini apstākļus. Auksti - braucam uz Itāliju. Besis - laižam uz jūru vai apskatām laikapstākļus Latvijā. Nogurums - noliekam busiņu un ejam gulēt. Īstermiņā darbojas fantastiski, 100-dienu-termiņā arī - bez uzdevumiem un uzraudzības, citu noteikta režīma un sociālajām lomām esmu kļuvusi daudz mierīgāka, mīlīgāka, priecīgāka. Daudz jaukāks cilvēks, es pat teiktu.
15. Viens ods var sabojāt veselu nakti. Divas naktis bijušas tādas, ka negulējām teju nemaz. Mums ir odu tīkls, 2 ekoloģiskie un 1 ģiftīgais pretodu līdzeklis, bet te ir tādi mazi, teju neredzami, bet ĻOTI dzirdami odi. Slaktiņš nakts garumā.
16. Pašsaprotamais ir vērtība. Mazgāties ik dienu. Izmazgāt matus, kad tie kļuvuši netīri. Gludas kājas un paduses. Pasēdēt uz poda un palasīt. Vēss piens. Satikt ģimeni. Nomazgāt traukus izlietnē. Smiltis jūrmalā. Internets. Nomainīt gultasveļu. Izmazgāt drēbes. Nomazgāt suni. Sautējums. Cepta gaļa. Rupjmaize. Klusums naktī. Sarunas pie vakariņu galda. Vakariņas pie galda. Galds. Tik daudz ikdienišķā ir tāda vērtība.
17. Lai krietni strādātu, nav jāsēž 40h nedēļā. Emīlam darbs ne-darbavietā ir mocības, man tas ir piemērotākais veids. Teicamnieces sindroms ļauj būt uzticamam darbiniekam, bet sniegtā brīvība, iespēja plānot darbus, laikus un resursus paver jumta lodziņu iedvesmai. Darbs smuki padarīts un visiem prieks. Un dupsis nav nosēdēts plakans.
18. Mazgāšanās ir pārvērtēta. Kā Emīlam teica dermatoloģe, kad viņš sūdzējās par niezi - mazgāties mazāk vajag. Nezinu, vai domāja tik maz, kā nu mums tagad sanāk. Pāris stratēģiski svarīgām vietām pietiek ar McDonald’s vai DUS tualetēm, bet dušā ejam… Ui. Reizi nedēļā? Dažkārt peldamies daudzreiz dienā, bet citu reizi gluži vienkārši esam mazāk tīri. Un, zini, man šķiet, priecīgi sviedri nemaz tā nemird. Bet varbūt esam pieraduši.
19. Saules enerģija ir WOW. Par brīvu un pietiek, ja vien saule ir. Mums ir 1 50W saules panelis kas 4 saulainās stundās rada elektroenerģiju 1 datora uzlādei vai bezgalīgai lampiņas spīdināšanai, un 1 pārnēsājams brīnums, ko nometot pludmales smiltiņās, var pāris stundu laikā uzlādēt telefonu.
20. Suns ir labākais small talk. 95% sarunu ir sākušās saistībā ar Punktiņu - puika vai meitene, cik vecs, kā sauc. Ar suni vispār viss ir foršāk. SPA un muzeji gandrīz iet secen, ēdienā vienmēr ir pa spalvai un gultā vienmēr smiltis, toties -3’C labāka termafora nav un suņa prieks par, hm, par visu, ir lipīga padarīšana. Un tā suņa sirds ir TIK liela.
21. E-grāmatas ir zelta vērtas. Nu jau izlasītas vairāk nekā 35 grāmatas, un tas nebūtu iespējams, ja katra no tām būtu taustāmā formātā. Busā nav vietas un man nav tik daudz naudas. Un vēl jau Emīla izlasītās! Tā apskauda mani par šitādu lasīšanu, ka saņēma pāragru Ziemassvētku dāvanu, tagad priecīgi lasām abi.
22. Ir daudz iespēju par brīvu. Termālie avoti, ekskursijas par dzeramnaudām, dabas takas, pludmales (jā, tās nereti ir par maksu) - patiesībā, par aktivitātēm un apskates vietām esam maksājuši vien pāris reižu. Mācība - izpēti, tikai tad maksā.
23. Pieliekamajā vienmēr kaut kam ir jābūt. Jo varbūt pa ceļam nebūs veikala. Varbūt līs un nevarēs pagatavot silto ēdienu. Varbūt ap 23.00 uznāks milzu ēstgriba, tāda, ka nevar aizmigt. Vai vienkārši kaut kad izsalkuma niķis. Un ko tad?
24. Ceļošana busiņā atšķiras. Vietas izvēlamies, kur vēlamies - kur silts, kur skaisti, kur pa ceļam -, nerēķinoties ar lidostas vai viesnīcas tuvumu, pieejamību ar sabiedrisko transportu. Toties rēķināmies ar iespēju pačurāt krūmiņos, laukumiņu, kur pagatavot ēst, drošību, lai varam gulēt mierīgi. Līdzīgi vērtējam vietu, kad esam tur - ir vietas, kurp labāk doties ar lidmašīnu, atpūsties viesnīcā, sapucēties un doties ielās, ne daļēji nošņurkušam, bailēs drebot, vai savu auto/ mājas atradīsi arī atgriežoties, meklēt, kurā kafejnīcā iesprukt nokārtoties. Tāpēc nebrauksim uz Parīzi. Tur gribu glīti.
25. Ceļošana ilgtermiņā atšķiras. Ja ierasti laiks ir nauda, mums nauda ir laiks. Ja ietaupīsim 25 EUR, varēsim ceļot diennakti ilgāk. Ja atvaļinājuma laikā ir bail nepaspēt, mēs paliekam vienuviet, cik ilgi vēlamies. Ja ierasti skaiti dienas un zini, pēc cik dienām jāatgriežas mājās, mums ir vien aptuvena nojausma par laiku. Un Ziemassvētki iet secen, jo bez ģimenes nav TAS. Un nevar ieplānot būt atpakaļ uz svētkiem vai citām lielām būšanām. Uh-un-ah moments arī ik pa brīdim pazūd, rodas imunitāte, neierastais kļūst par ikdienu.
26. Latvijā ir tā, kā citur nav. Rupjmaize, tā smarža, sāts. Jūras mala, kurā esi viens. Ezeri, kuros peldies, cik vēlies. Miers. Gadalaiki. Tīrs ūdens. Tīra daba, tīras ielas. Skaisti, lēti augļi un dārzeņi (ironiski, bet siltajā Eiropā tie ir baisi un dārgi). Pieejami muzeji. Krējums. Savējie. Un ceļi mums nav sliktāki kā citur.
27. Dzīvot zaļi ir viegli. Neizmantojam plastmasas maisiņus, nepērkam ūdeni pudelēs un kafiju līdzņemšanai, nelietojam tīrīšanas, trauku mazgāšanas līdzekļus, apģērbu mazgājam reizi mēnesī (2 veļasmašīnas pilnas), ziepes un šampūni dabai nekaitīgi, sieviešhigiēnai piltuve, elektrība no saules un auto (un McDonald’s zagtā tomēr arī). Un tas viss dzīvi padara tikai lētāku un ērtāku! Pašiem labāk un zemei, jūrai, delfīniem prieks.
28. Seksualitāte un pucēšanās nav neatdalāmi jēdzieni. Miers, prieks, daba, saule, tumsa, kas iestājas agri, lēna dzīve, būšana tuvu, smiešanās - tas viss dzenā hormonus labāk par gludām kājām, tīru miesu un papēžkurpēm.
29. Vietām jādod laiks. Ne reizi vien esam iebraukuši vietā un negribējuši rāpties ārā no busa, jo izskatās bezcerīgi. Bet izrāpjamies, aizejam aiz stūra, uzkāpjam kalnā, ieejam vecpilsētā - un iemīlamies.
30. Gellato un saldējums nav viens un tas pats. Kopš pirmo reizi Venēcijā nogaršojām gellato, jutām, ka tas ir kas īpašs. Bet es nebūtu es, ja ar veiklu Google palīdzību nenoskaidrotu, ka tā nav tikai Itālijas burvība un mūsu rozā brilles - gellato netiek pievienotas olas un saldais krējums, treknums nenomāc pievienoto sastāvdaļu aromātus, tādēļ tā garša ir izteiktāka. Gellato pasniegšanas temperatūra ir zemāka, kas veido maigo, glāsmaino tekstūru.
31. Instagram var dzīvi darīt priecīgāku. Vieta iedvesmai, ja to tā arī uzlūko, ne kā sapni, kas jāsasniedz vai jāpārsniedz. Var uzzināt, ko domā un kā dzīvo cilvēki, kas pašam šķiet interesanti, bez pazīšanās vai medijiem, kas saka, ka šī cilvēka viedoklis ir kā vērts. Iespēja parunāties un sākt draudzēties, vai satikties un sapazīties. Sveši cilvēki, kas saka jaukas lietas, ļauj pašam justies kā iedvesmai un apliecina, ka ir tik viegli uzlabot kāda dienu, pasakot pāris labus vārdus, kas parasti palikuši vien prātā.
32. Ne vienmēr jāiepērkas Lidl. Sapirkties par 27EUR trīs dienu maltītēm, ieskaitot vīnu, brī un olīvas, ir skaisti. Bet pēc mēneša taciņa iemīta tik dziļa, ka ēdam vienu un to pašu, veikalā iepērkamies gluži vai ar acīm ciet, un sāk pārņemt neliela klaustrofobija. Tad ir labi apciemot mazliet dārgākus veikalus, kuros smuki, skan nomierinoša mūzika un ir WC.
33. Termālajos avotos dzīvo tārpi. Mušu kāpuri, cik saprotu. Kamēr neredzēju, bezmaksas termālo avotu baseini šķita paradīzes nostūris zemes virsū. Kad ieraudzīju, kaut kā neizdevās atslābt un turpināt baudīt.
34. Sargi pats sevi, un Dievs Tevi sargās, bet… Mums ir piparu gāzes baloniņi, nazis, āmurs, suns (mazs, bet rej, ja kāds tuvojas busam), pa nakti nebraucam, paliekam tikai smukās vietās, tumsā ejam čurāt divatā, pases un telefonus turam pie sevis. Ūdeni no avotiem pildām bez bažām, kempingos esam palikuši vien 2 reizes, vislabprātāk nakšņojam dabas ieskauti, ābolus nemazgājam, stopētājus ņemam. Esam saprātīgi, bet nebaiļojamies. Galu galā, labajiem spēkiem, kas mūs sargā, arī nedrīkst likt garlaikoties.
35. Lietām nav jābūt daudz, tām ir jābūt mīļām. Man patīk smukas lietas, jaunas lietas, mīļas lietas. Busā vietas nav daudz un naudu jēdzīgāk tērēt ne-lietām. Tādēļ mums līdzi tikai lietas, kas ir ļoti noderīgas, vai ļoti, ļoti patīk. Izrādās, tādu lietu nav nemaz tik daudz.
36. Sandales nav paredzētas tikai bērniem. Sieviešu cilvēkiem sandales nav tabu, bet Emīls tās nebija apāvis kopš sākumskolas laikiem. Un velti, ērtas, iespējami glītas sandales ir lieliskākie apavi ceļojumā. 97% ceļa esam nosoļojuši tajās.
37. Bērni nav paredzēti tikai mājām. Viens no argumentiem, lai braucienā dotos tagad, bija “kad būs bērni, tad jau nevarēs”. Mums jau bija aizdomas, ka tā varētu nebūt, bet 55art_family satikšana pārliecināja pilnīgi - bebis prasa pielāgošanos, bet nekādā gadījumā nav šķērslis. Gluži kā suns. Lai Dies’ nogrābstās par šo ķecerīgo salīdzinājumu! Bet mazais Everests mūsu uzmanību kopābūšanas laikā prasīja gluži tikpat bieži kā viņa labākais draugs Punktiņš, ar kuru tika dalīts katrs kārums.
38. Mazāks buss - lielāka brīvība. Kalnu ceļos, piejūras pilsētiņās, Itālijas šaurajās ielās, stāvvietās pie dabas dāsnās krūts un pazemē, oficiālos un ne tik oficiālos stāvlaukumos - lai kurp mēs dodos, teju ik dienu priecājāmies, ka mūsu busiņš tik mazs. Ar lielākiem grūti gan vizināties, gan novietot, bieži vien tiem aizliegts stāvēt vai pat iebraukt, un gan vietējo, kas negrib tikt traucēti, gan kārtībsargu kaulainā acs krietni nežēlīgāka ir pret busiem, kuros kāds acīmredzami dzīvo. Un kemperi vispār šķiet kā lāsts.
39. Bez atbalsta nu nekā. Bez finansiāla ģimenes atbalsta mēs nebūtu tik veikli tikuši pie busiņa, to pārbūvējuši un varējuši doties ceļā. Ciemiņi ar smagām ceļasomām, WhatsApp čats ar kvēlākajiem atbalstītājiem, vectēta apgalvojums, ka “tur augšā viss ir nokārtots” (kas pierādās ik dienu), bez tā visa šis ceļš būtu krietni grūtāks. Arī draugi, paziņas un teju sveši ļaudis, kas priecājas par mums un saka, ka iedvesmojam, ir pamatīga degviela ceļam.
40. Dzīvot skaisti nenozīmē dzīvot bez bēdām. Arī ik dienu pārsteidzot sevi ar jauniem skaistumiem, dzīvojot mierīgi un brīvi, mīļi un visādi citādi lieliski, mēdz uznākt skumja. Var šķist - ja apstākļi nav bēdām piemēroti, vaina ir manī. Bet man šķiet, ka skumjas ir skumjas pašas par sevi, vainīgo nav. Taču tās uznāk un pāriet, ja neizdodas pārvarēt, vajag pārciest.
41. Kleitas ir ērtākais apģērbs. Lai kā pret to spītētos Emīls (ak, patriarhāts, kā gan vīrietis drīkst spriest, vai man kleitā ir ērti?), man kleitās ir visērtāk. Gaiss applīvo, jūtos smuki, nespiež, var nevilkt krūšturi, vieglāk pačurāt publiskās vietās, nav jāsaskaņo ar citiem apģērba gabaliem.
42. Vīnam nav jābūt dārgam, bet to ir jādzer no stikla glāzes. Itālijas veikalos vīnus plauktos nekārto pēc cenas. Neesam diži eksperti, bet maršruts - Ungārija, Horvātija, Itālija (vēl būs Francija un Spānija) - pieejamās cenas un laiskā dzīve šajās dienās ir ļāvuši izmalkot vairāk vīna nekā visā iepriekšējā mūžā kopumā. Un mūsu favorīts vēl joprojām ir dzirkstošais sārtvīns no Lidl par 1.99 EUR. Citi trauki mums ir koka un plastmasas, lai nesadauzītu un nepaliktu bez tiem, bet vīna glāzes gan stikla, ar smuku peciņu. Lai cik maksātu vīns, cieņa tam un tā radītājiem ir jāizrāda.
43. Vīrs kļūst tikai labāks. Smieklīgi, ka cilvēki, kas kopā jau vairāk nekā 25 gadus, jautā, vai seši mēneši kopā mums nebūs par daudz. Vai neapniksim. Nav par daudz, tagad nav, nerodas arī aizdomas, ka varētu būt. Esam kopā vairāk, sarunājamies vairāk, esam iepazinuši viens otru vēl gabaliņu. Strīdēties gan nestrīdamies vairāk, tieši otrādi. Galvenokārt jau strīdi ir par dzīvi, par to, kā tajā brīdī jūties, kā reaģē pats, nevis to, kāds ir otrs. Tagad vairāk miera, tāpēc mierīgāki arī viens pret otru. Lai gan ir dienas, kad cenšamies nesarunāties, jo tā ir vieglāk.
44. Tehnoloģijas ir palīgs. Turpinām strādāt, sazināties ar ģimeni, dalīties ar sarakstīto, sabildēto, safilmēto, tāpēc bez datora un telefona, kas darbojas arī kā kamera, nekādi. Ceļā ir izkristalizējušās pāris aplikācijas, kas krietni noder. Pa Eiropas ceļu jūrām un upēm navigējam ar HERE WeGo, vietas, kurās palikt, atrodam park4night, foto apstrādāju Lightroom app un cenšos nenoskaust sev darbā pavadītās minūtes ar Toggl.
45. Daba veldzē. Pēc vienas dienas pilsētā vienmēr cenšamies vismaz divas pavadīt dabā. Atgūt mieru, izvējoties, sazemēties.
46. Ēdiens nav tikai iztikšanai. Gandrīz apraudājos no prieka par ceptiem kartupelīšiem. Katram ciemiņam lūdzam atvest rudzu maizi. Velnišķīgs prieks, ka man nav bijis jāgatavo ne reizi visā ceļojumā. No mājām sūtīto karbonāžu smarža, gurķīšu kraukšķīgums. Lai gan esmu no tiem, kas labprāt ēdiena baudīšanai paredzētu vienu dienu nedēļā, pārējās dienas labprāt iedzerot kādu maģisku ripiņu, kas paēdina bez ēšanas, ja ēdu, tad vēlos to izbaudīt. Lai kā cenšamies, šādā veidā ceļojot tas ne vienmēr ir iespējams - gāze tērējas, laiks arī, un ir daudz kas labāks darāms.
47. Jautā un Tev taps atbildēts. Cilvēki ir labi. Ļaus izmantot kafejnīcas WC, uzliks lādēties datoru, izskaidros stāvvietas norādes. Vajag tikai pajautāt. Un ar Visuma Spēkiem tāpat.
48. Kautrēšanās pāriet. Gan jau esat pazīstami ar to fenomentu, kas atvaļinājuma laikā sievietēm ļauj bez bēdu iet vīriešu WC, ja mūsējās atkal rinda. Pareiziniet to ar 10. Spalvainas kājas pludmalē, čurāšana visneiedomājamākajās sabiedriski pieejamās vietās, sēdēšana kafejnīcā 4h pie vienas kafijas - nekādu bēdu.
49. Ģimene nepāriet. Pietrūkst ļoti, ļoti, ļoti.
50. Nākotne nebiedē. Te ir skaisti un brīvi, mierīgi un daudzveidīgi. Neiedomājami burvīgi. Bet mājas ir mājas. Tur ir cits skaistums un citi plāni, ko ceram īstenot tikpat viegli, lai atkal laimīgi un neticīgi smietos - mēs to tiešām izdarījām!
EMĪLS
1. Man ir fantastiska sieva. Tieši tik salkani es arī iesākšu, bet tieši tik patiesi tas ir. Mana sieva man ir labākais draugs, vienmēr uzklausa, atbalsta, palīdz ar padomu un vienkārši ir blakus visā. Visi domāju, ka nu tik būs pārbaudījums vienam at otru, bet tā arī neesmu sapratis, kad tad tas pārbaudījums sāksies. Labāku ceļa biedru nevaru iedomāties.
2. Lielas lietas tiešām var paveikt. Ideja ir viens, bet šīs rindas rakstot necilā sānielā pie ezera Itālijā, es saprotu, ka lielas lietas var paveikt. Tagad ticība saviem spēkiem ir tādā kā vēl nekad.
3. Nav jābūt tehniskam, lai būtu tehnisks. Ņem un dari. Tehniskajiem prātiem tas sanāk ātrāk, bet visu tehnisko var iemācīties. Ar padomu vai pašmācības ceļā, tas jāizlemj pašam, bet visādi citādi - gāzi grīdā.
4. Ūdeni var dzert un dabūt visur. Dzeramais ūdens Eiropā ir visur. Tas ir neticami, ka pasaulē šī lieta ir deficīts, bet mums tik ļoti pieejama. Netērē naudu ūdenim, filtrē to, dzer no krāna. Būs labi.
5. WIFI nav visur. Jā, šim es neticēju, bet tā tas tiktiešām ir. Ātru un kvalitatīvu internetu atrast ir pagrūti, protams, ja nemaini to pret solīdām vakariņām solīdā iestādē. Pa lielam, ja vēlies par brīvu, jāapbruņojas ar pacietību un nekomfortablu strādāšanu.
6. Saules enerģija ir par brīvu un te tās ir gana. Pirmos mēnešus iztikām tikai ar saules enerģiju, un tai tik tiešām ir spēks un potenciāls. Tagad gan bieži ir mākoņains, redzēsim, kā mums veiksies ar to ziemas mēnešos Portugālē.
7. McDonald’s - šī iestāde iegūst jaunu spozmi manās acīs. Man tik tiešām tur patīk būt darba jautājumos. Ēdiens gan jau vairāk netīk, bet apstākļi darbam izcili. Kafija Americano un kruasāns, 2.20 Eur un sēdi internetā 4h bez problēmām. Protams, mums kāja paslīd un pasūtām bieži arī pusdienas, bet ceru, ka labosimies.
8. Nav jaēd daudz, lai būtu paēdis. Izrādās, var arī paēst, ja neatpogā bikšu pogu, neatguļas gultā un nesaka “Vaiii”. Divas nedēļas viena H&M bļoda, divas reizes dienā un viss. Tu sāc ēst mazāk un vairāk neprasās. Droši varat nesākt mocīt sevi ar keto diētu, labāk pamēģiniet šo.
9. Latvija tik tiešām ir neatkārtojama. Kaimiņam vienmēr zāle zaļāka, bet ne vienmēr. Mums ir miers, daba, kultūra, tas ātrais wifi, kas citur pietrūkst, drošība. Lai cik pašsaprotami tas šķistu, šīs lietas nav dotas visiem. Mums ir savi trūkumi, bet citur ir citas, pat nopietnākas problēmas. Gan jau mēs saņemsimies un kaut kad jau arī 100 gudrās galvas tiešām dos savu artavu saiedrības labā.
10. Tualete un duša nav pārvērtētas, bet bez tām var iztikt. Silta duša un labierīcības ir fantastiska ekstra, bet mēs tīri labi iztiekam arī bez tām. Šīs ekstras mums nav pieejamas uz sitienu, bet, ja cītīgi pameklē, tad viss ir sadarāms. Protams, paši pielāgojamies mazgāšanai izlietnēs un ezeros, jūrās, upēs, bet redzot tos nabaga kemperus, kas meklē, kur tad izgāzt visu sevis sastrādāto - domāju, ka labāk vien pagaidīt.
11. Aplikācijas ir ļoti noderīgas. Tehnoloģiju attīstība ir biedējoši strauja, bet dažas lietas, ko gaišie prāti ir sadomājuši, ir fantastiskas. Šajā ceļā bez navigācijas mēs vēl būtu Bauskā, Park4night un Google mūs neskaitāmas reizes ir “izručījuši” un Spotify nebeidz priecēt par jaunas mūzikas klātbūtni auto skaļruņos.
12. Telefons bez interneta ir “Es nezinu, kur ir mans telefons”. Trīs mēnešus dzīvoju kā niere taukos, bet tad “BITE” man atslēdza visas zvana, sms un datu privilēģijas. Tagad telefonu bieži nevaru atrast, jo tā īsti tas vairāk nav vajadzīgs, tikai navigācijas izmantošanai. Nebiju iedomājies, ka internets ir tik liela daļa manas ikdienas. Mīliet savus GB!
13. Ceļot ar busu ir pavisam citādāks ceļošanas veids. Tā ir brīvība, iespēja redzēt visu, ko izvēlies, un, salīdzinoši, pat ne dārgākais ceļošanas veids. Stopējot Tu nekad nezini, vai būs jāpaliek bendzīntankā un vai vispār tajā dienā izdosies pakustēties uz priekšu. Lidojot uz noteiktu gala mērķi, Tu zini, ko gaidīt un ko baudīt. Ir arī duša un tualete, kas nav mazsvarīgi. Busā tu redzi visu un vari palikt tur, kur vēlies tajā mirklī un dienā. Redzi arī lietas, ko nevēlies redzēt, dažādus industriālos rajonus, ne tik smukās pilsētas, kas bieži paliek aiz kadra. Šie visi faktori daudz citādāk liek uztvert katru valsti.
14. Suns ir vajadzīgs katram. Ja man būs teikšana, tad katram pensionētam cilvēkam būtu jābūt sunim. Šo projektu sākšu īstenot ar savu mammu un tēti. Ar Punktiņu ir daudz jautrāk, viņš palīdz uzsākt visas sarunas, vakaros pilda sava radiatora funkciju un ik pa laikam izstrādā kādu pigoru ar zirgiem vai aitām un vienkārši izskatās smieklīgi. Vispār viņš ir super tipiņš, bet katrs suns ir interesants tipiņš. Ņemiet suņus un priecājaties.
15. Buss ir izcils auto ikdienai, ģimenei, izbraucieniem. Nezinu neko multifunkcionālāku par busu. Ja Tev vajag iekraut divus ledusskapjus, tad liec tos busā. Ja vajag iekraut omes un aizvest uz tuvējo bulciņu lokālu, tad ieliec viņas busā. Ja gribi ar visu ģimenei aizbraukt uz Roju, tad ieliec visus busā. Ja gribi apceļot visu Eiropu guļot tajā, ielec sevi busā. 1000 pielietojumi, tik izdomā, ko vēlies darīt.
16. Eiropa ir izcila. Maza, bet tik dažāda. Braucot ar busu, es varu apgalvot, ka 200 km pa labi vai pa kreisi maina visu. Jauna kultūra, cilvēki, valoda, pilsētas, ēdiens - tas ir pārsteidzoši, ka tik mazā teritorijā ir visa kā tik daudz. Vēsture bieži vien liek teikt “woow” vai “nereāli”. Braukājot krustu-šķērsu to izjūtu ļoti, un prieks, ka mēs esam tik tuvu tieši šai pasaules daļai.
17. Man pietrūkst sporta. Es gribu spēlēt basketbolu, ko te, diemžēl, nav tik viegli izdarīt. Horvātijā bija laukums, bet tur nebija vairoga, un šī bija zīme, ka nav lemts. Kalnos šo vēl varēja kompensēt ar hiking izklaidēm, bet Itālijā jau pavisam grūti paliek.
18. Bez sava datora kā bez rokām. Strādāt vislabāk varu tikai pie sava datora. Madarai ļoti laba ierīce, bet tad, kad vajag, nav nepieciešamās programma, nav atmiņas un tad jau dusmu uzplūds klāt. Drīz dators man tiks atgādāts un varēšu visu sadarīt par visiem 100%.
19. Strādāt ceļā ir sūdīgi. Nav wifi, nevar regulāri un plānoti šim pasākumam pieslēgties. Tas dara mazliet stresainu, labāk būtu vienkārši ieslēgt sevī dievidnieku un viss.
20. Busa aizmugure ir viss, kas cilvēkam vajadzīgs. Telpas ir maz, bet izrādās, ka mums ar sievu pilnībā pietiek. Cilvēks māk apbrīnojami ātri pielāgoties jaunai videi un situācijām.
21. Kindle ir nenovērtētais tehnoloģiju masterpiece. Jau izlasītas 8 grāmatas un vēl 7 gaida savu kārtu. 15 grāmatas vienā mazā planšetē, un to tik tiešām var iebāzt visur un paķert līdzi, arī baterija tur savas divas nedēļas. Fantastiska ierīce.
22. Ceļi arī visur citur ir kā pie mums. Mums ir nekvalitatīvi ceļi, tā ir taisnība, bet jāteic, ka visur citur arī ir šādas problēmas. Ja nebrauc pa maksas bāni, tad sajūta gandrīz kā mājās.
23. LIDL var apnikt. Lai cik lēts un ekonomisks šis veikals būtu, tas tomēr ir ļoti vienveidīgs. Pilns maiss LIDL gardumu iznāca 27 EUR, produktu sarakstā ir arī vīns, olīvas, brī siers, bet nu šo esam iemainījuši pret klasiskākiem Itāļu veikaliem, kur izvēles klāsts ir pavisam citadāks, bagātīgāks. Sanāk mazāk, bet šķiet, ka gardāk.
24. Pie vīna var pierast. Tas var kļūt par ikdienas daļu, un nebūt nav jādomā, ka esi alkoholiķis. Te cilvēki, tā šķiet, mazāk uztraucas un vairāk dzīvo pēc sajūtām, un varu teikt, ka vīns ir viena no viņu sajūtām.
25. Ļoti daudz kas ceļojot ir par brīvu. Ja laicīgi izdara, pameklē, tad var baudīt termālos avotus par brīvu, gulēt ar fantastisku skatu uz jūru vai vienkārši atrast internetu apģērbu veikalā. Ceļošani nav jābūt dārgai, jo alternatīvas izvēles ir gandrīz visam.
26. Neskati vietu (vīru) pēc cepures. Ja nepatīk, tad mazliet pagaidi, dod iespēju. Šo esmu iemācījies, jo bieži braucot ar auto pilsētā ir tāds ”njaaaaaa, stulba vieta”, bet, kad noliec auto stāvvietā, mazliet pastaigājies un sajūti turieni, paveras pavisam cits skats. Šis gan neattiecas uz Milānu, tā tiešām nebija smuka vieta, caur caurēm.
27. Baudi mirkli, netaupi. Mums ir budžets, bet pat tad, ja tas ir sasniedzis limitu, bet mēs gribam pasēdēt Ļubļanas restorānā ar skatu uz vecpilsētu, tas vienkārši ir jādara. Kad tad vēl mēs tā varēsim. Labāk noraut vienu dienu ceļojuma, nekā vēlāk kost pirkstos.
28. Man sieva nekad neapniks. Jā, tas tiesa. Lai arī esam kopā 24h, nu nav tā, ka gribētos teikt - “Cik ilgi? Vēl 50 gadi? Turies”. Rozā brilles jau sen kā nost, bet skaistākais tajā, ka sieva ir tik pat fantastiska kā sākumā.
29. Instagram tomēr ir štelle. Lai arī man īsti nepatika Instagam un to nelietoju kādu laiku, story opcija ļoti uzmundrinājusi - tik daudz iespēju veidot attēlus un dalīties ar savu ceļojumu! Madarai arī cilvēki raksta laba vārdus un izskatās, ka arī jauni draugi būs. “Instragram” tomēr nav nekāds plānā galdiņa urbējs.
30. Man pietrūkst kvalitatīva uztura. Makaroni, maize, pa retam gaļiņa, kartupeļi. Ļoti vienveidīgi, jo nav ledusskapis, kas ļauj uzturēt dažādus produktus. Dārzeņi un augļi, lai cik neticami, bieži ir ļoti nekvalitatīvi. LIDL nomaiņa gan jau ir nesusi pozitīvas vēsmas un ēdam dažādus jaunus brīnumus.
31. Dzīvot bez sadzīves ķīmijas, dabai draudzīgāk ir viegli. Tev nevajag trauku līdzekli, pulveri, kas smaržo kā alpi, un dezīti, kas neļauj smirdēt 100h. Tas nav ne dārgi, ne sarežģīti. Es pat nezinu, kā es varētu tagad mazgāt traukus bez Greenwalk.eu auduma.
32. Man patīk vēsture. Katrā vietā palasu, kā tad viss veidojies un kāpēc ir šādi. Diemžēl internets pēdējās dienas atņemts un nu dzīve neziņā. Arī brīvo gidu tūres izmantojam, cik varam, jo zinot vietas vēsturi ir pavisam cits skats uz to.
33. Lasīt, lasīt, lasīt un vēlreiz lasīt arī mājās. Mājās nekam nav laika. Savukārt, te ir laiks dzīvot un tiešām plānot ikdienu pavisam citādāk. Nu jau stabila ikdienas daļa ir kļuvusi lasīšana, un to abi darām visai daudz. Prieks par to, jo jūtu, ka smadzenes atdzīvojas mazliet vairāk, nekā esot tikai datora ekrānā.
34. Internets ir daļa no ikdienas. Lai arī šķistu - ja internets nebūs pieejams, tad es to nelietošu. Nop, tā nav. Es nevaru izlasīt savu ikrīta sportacentru.com, nba jaunumus un apskatīties sievas storijus. Nezinu, kāpēc, bet man ļoti pietrūkst šī mazā rituāla.
35. Labāk daba, ne pilsēta. Man ļoti patika urbānie džungļi, var redzēt, kā cilvēki dzīvo, kā tur norit dzīve. Tagad, ceļojot ar busu, tas viss ir citādāk, pēc iespējas vairāk vēlos palikt dabā. Rīt jādodas iekšā Romā, un tā vien jau mētas zosāda. Satiksme, cilvēki, troksnis, tualetes problēma un dārgais ēdiens. Dabā ir miers, grāmata, upe vai jūra, pelde, mierīga nakts un rīts.
36. Mēs nemākam strīdēties. Mēs tā īsti to nemākam darīt. Mēs sastrīdamies par to, ka kāds neredz, ka kurpju izmērs ir norādīts US Women, nevis US Men. Tās arī ir mūsu problēmas, visādi citādi ir tīri ok.
37. Ja kāds par paveikto tevi “heito” , nu, nav tā, ka vienalga. Jā, es mēģināju izveidot video, bet draugi izteicās visai skarbi, un nav tā, ka man vienalga. Sveši cilvēki, jā, tos varētu laist gar ausīm un paņemt tikai vērtīgo kritiku, bet, ja draugi saka, ka tas ir “sūds, baigs sūds” nav tā, ka gribētos turpināt.
38. Man pietrūkst māju. Laikam pietrūkst cilvēku un ikdienas tikšanos ar tiem. Pati māja kā telpa man laikam vēl nepietrūkst, bet gan jau tas mainīsies.
39. Nākotne nebiedē. Daudzi jautā, kas būs, kad atbrauksi. Nu nekas, darīšu to pašu, ko pirms brauciena, darbs būs, par to esmu pārliecināts, un arī viss cits nebiedē. Vienreiz izdevās paveikt ko šādu, tad jau arī izdosies citas ieceres.
40. Klišejas ir īstas. “Dzīvo tikai vienreiz”, “dzīvo šeit un tagad”, “izbaudi mirkli”. Es šim tagad ticu. Protams, es šo nešērošu uz savas Facebook sienas, bet tik tiešām - šādi dzīvojot, es varētu piekrist, ka šīs ir īstenas patiesības.
41. Pasta garšo kā vēl nekad. Te ir 1000 makaronu veidu un dažādas mērces. Man tie sāk garšot no jauna, fantastisks, vienkāršs pamatēdiens.
42. Vēl joprojām nepatīk fotogrāfēties. Lai kā arī sievai patīk to darīt, man nepatīk. Es esmu saņēmies un nu jau ar prieku fotografēju Madaru, bet man pašam tas neiet pie sirds. Labi, ka Madara kaut ko tomēr fotogrāfē, citādi man nebūtu nekā ko jums atrādīt.
43. Daudz vairāk domāju par dzīvi. Interneta ir maz, daudz braucu un bieži klusējam. Lasām grāmatas, vienkārši skatos jūrā un domāju. Daudz domāju, dažreiz šķiet, ka tas ir kaitīgi, bet prieks, ka atliek vairāk laika domāt ne tikai par darbu, naudu un citām problēmām, bet par mums, dzīvi un nākotni.
44. Nesezona ir īstā sezona. Viss ir ciet, tas tiesa, bet tu esi viens. Neviena nav, stājies kur gribi, policijai vienalga vai tur drīkst, vai nedrīkst, vai samaksāts par auto novietošanu vai ne. Pilsētas un pludmales pieder Tev, un to tik tiešām var izbaudīt.
45. Mājas var būt visur. Nekad nebiju domājis, ka šī klišeja apstiprināsies, bet tā ir. Tagad ejot pa Florences centru es saku: “Madar, ejam mājās”. Un tas tik tiešām nozīmē to, ka mēs ejam uz mūsu busiņu. Galvenais, lai busā ir mājīgums, bez tā tad nekur neiztiks.
46. Nebaidies dzīvot. Nebaidies palikt viens dabā, dodies pie Irēnas uz viņas meža māju un dzert to dīvaino, oranžo dziru. Vienmēr vajag domāt, bet vajag mācēt arī ļauties. Ziņās stāsta tikai slikto, par labo mazāk, tāpēc to labo izbaudi pats.
47. Nāks jauni sūdi, vecie aizmirsīsies. Šī Madaras tēva atziņa ir patiesa. Mazi vai lieli sūdi, tagad, ceļā esot, es beidzot izprotu šo teicienu ar visu sirdi, ne tikai prātu.
48. Veselīgs pofig ir vajadzīgs. Lai visu laiku taisītu ēst, kur pagadās, čurātu, kur var, ir jāieslēdz mazs, veselīgs pofigs. Ar to dzīve ir daudz vienkāršāka.
49. Ekonomiskas režīms - tā mēs tomēr nemākam. Mēs tomēr nemākam dzīvot pēc strikta ekonomiskā režīma. Mums patīk baudīt un izbaudīt momentus, kas neiet gluži kopā ar dienas naudas limtiem. Gribās taču jaunu jaku vai cepuri.
50. Ģimene un draugi, tas tik tiešām ir viss. Jā, atkal saprotu, ka šī lieta - ģimene un draugi, var pietrūkt visvairāk. Gulta, duša, pods, to visu jau piemirsu, bet ģimeni gan gribētos satikt biežāk. Nu, nav jau mūžīgi, tikai 6-7 mēnešus, bet šā vai tā, tas ir gana.