Mēs, medicīniskā apaugļošana un Latvija.
Parunāsim par medicīnisko apaugļošanu (šeit ar to saprotot IVF) un Latvijas valsts atbalstu tajā. Neesmu ne ārsts, ne ierēdnis, ne psihologs, balstos mūsu pieredzē (2 izstāvētas rindas, 1 pilns cikls, 3 transfēri, 1 grūtniecība), varu kļūdīties. Esmu ierunājusi un sarakstījusi cīņubiedrēm ne vienu vien garumgaru ziņu, ticu un zinu, ka šī informācija noderēs. Bet visspēcīgāk par medicīniskās apaugļošanas iespēju liek runāt tas, kā paši nokļuvām līdz domai, ka mūsu bēbītis var atnākt arī šādā veidā – uzrakstīja paziņa un padalījās, ka viņas čiepa nonākusi pie viņiem tieši tā, ar IVF palīdzību. Protams, amerikāņu komēdijas, pilnas ar pārspīlētiem pārpratumiem, smiekliem un 100 % izdošanos pat izmantojot tītaru pildāmo rīku, bija sniegušas kaut kādu iespaidu par ART (Asistētu reproduktīvo tehnoloģiju) eksistenci, bet līdz šai vēstulei to neattiecināju uz mums un neuztvēru kā reālu iespēju, kas Latvijā palīdz rasties reāliem cilvēciņiem. Paldies, A., par šo vēstuli! Vēsti cītīgi nododu tālāk.
Betbetbet tas taču ir MĀKSLĪGI!
Sāksim ar pamatiem – tā ir MEDICĪNISKĀ, ne “mākslīgā” apaugļošana. Atceries uz mūžīgiem laikiem un kod mēlē (arī citu mēlēs), līdz izskaudīsim neprecīzu terminoloģiju. Tas nav sīkums! Vārdiem ir spēks. It īpaši, ja tie saistīti ar sarežģītām, emocionāli piesātinātām tēmām un cilvēkiem, kas ir ievainojamā stāvoklī. Bērns, kas radies ar IVF palīdzību, pilnīgi dabiski un dabīgi sastāv no olšūnas un spermatozoīda. Nekādu citplanētiešu piedevu, ģenētisku modifikāciju vai farmakaloģisku papildinājumā. Un – ja šie mazie nav radušies mīlestībā, tad es nezinu, kas mīlestība ir.
Man patīk zinātne. Man patīk medicīna. Tās mani nebiedē (kamēr nav jābūt slimnīcā), es priecājos un novērtēju iespējas, ko tās sniedz. Tāpat mani galīgi neaizrauj “pats tādu karmu nopelnījis” vai “tā Dievs paredzējis” idejas, toties trakoti patīk anekdote par plūdiem, cilvēku uz jumta un Dievu – tas ir veids, kā es uztveru šīs lietas. Ja nezini šo anekdoti, pajautā man, tā ir zelts. Doma par medicīnisko apaugļošanu man nesaisās ar ko pretdabisku vai Augstāko spēku plānā neiekļautu, nekādas personīgās sarkanās līnijas šeit pārvarēt vai apšaubīt nenācās. Bet ideju, ka esmu brāķīga un ne līdz galam riktīga/sieviete, jau biju pieņēmusi neauglības kontekstā kā tādā, tāpēc atšķirību nejutu arī šajā. Protams, ja izvēle būtu starp spontānu, brīnišķīgu seksu ar mīļoto, kas brīnumaini pārtop bērnā VS medicīnisko apaugļošanu, tā būtu viena lieta, bet tie, kas mēnešiem un gadiem medījuši ovulācijas, saskaņojuši seksa grafiku ar tām, medikamentiem un dakteriem, katru mēneši attapušiem vilšanās un bezcerības peļķē – jūs zināt, ka ne tāda ir mūsu izvēle. Ja ētiskie, morālie un garīgie izaicinājumi nomoka tavu prātu, iesaku grāmatu Ceļvedis neauglības medicīnisko, ētisko un garīgo izaicinājumu skartajiem. Arī tad, ja garīgā pasaule šķiet domāta vārguļiem un Bībele jo īpaši nav tava ceļazvaigzne, grāmatā ir daudz dziļu un ikdienišķu, noderīgu un apdomājamu jautājumu un atbilžu. Arī tiem, kas #rindāpēcbērna, ne IVF, un visiem tiem, kas mums blakus. Diezgan pasena, bet vērtīga grāmata.
Valsts apmaksāta medicīniskā apaugļošana
Sīki, smalki un korekti par valsts atbalstu medicīniskās apaugļošanas jomā vari izlasīt šeit, Nacionālā veselības dienesta mājaslapā. Labāk pati nepateiktu. Te ir vēl viens labs raksts, kas ieskicē problemātiku kā tādu, procesu un valsts atbalstu – Valsts atbalsta pasākumi neauglības risināšanai, un te raidījums par līdzīgu tēmu Ģimenes studijā (būtu lieliski, ja “neauglība”, “ārstēšana” un “medicīniskā apaugļošana” tiktu lietoti un kombinēti precīzāk). Mans ieguldījums šajā stāstā varētu būt īss procesa apraksts un piezīmes par mūsu pieredzi. Aiziet!
Lai pieteiktos valsts atbalstam, no sākuma jāpiesakās konsultācijai pie speciālista vienā no sešām neauglības ārstēšanas klīnikām, ar kurām Nacionālais Veselības dienests (NVD) ir noslēdzis līgumu. Klīnikas atradīsi iepriekšējā saitē. Kad mēs pieteicāmies, bija nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums, kas apliecināja, ka sievietei ir diagnoze “Neauglība”. Nez kāpēc, vīrietim šāds nosūtījums nebija nepieciešams, lai gan sievietes “vaina” ir tikai apmēram 30 % neauglības gadījumu, vēl apmēram 30 % ir vīrieša pusē, bet atlikušie – nenoskaidroti vai kombinēti iemesli. Varbūt tas bija pārpratums, varbūt es jums tagad mānos. Nezinu, vai arī šobrīd nepieciešams ģimenes ārsta apstiprinājums lietai, ko neauglības speciālistiem, ginekologiem vai andrologiem vajadzētu tā kā labāk zināt – lasot mājaslapā pieejamo informāciju, izskatās, ka nē. Tieši auglības klīnika būs tā, kas reģistrēs tevi centralizētajā rindā valsts apmaksātai medicīniskās apaugļošanas procedūrai. Liec aiz auss, ka tad, kad lieta nonāks līdz darīšanai, pakalpojumu varēsi saņemt jebkurā no sešām neauglības klīnikām, neatkarīgi no tā, kurā klīnikā esi iestājusies rindā! O, jā, vēl viena rinda #rindāpēcbērna.
Mūsu pieredzē rinda uz valsts apmaksāto medicīnisko apaugļošanu abas reizes pienāca ironisku 9 mēnešu laikā. NVD mājaslapā ir redzamas rindas virzības prognozes, bet es teiktu, ka tās ir piesardzīgākas nekā realitāte. Īpaši tagad (2022. gada 1. pusē) rindas pienāk zibenīgi, 3-4 mēnešu laikā. Ja miera nav un nagi niez (tā bija man), var uzrakstīt iesniegumu un pārjautāt – kas tad būs mana kārta? To var izdarīt četros dažādos veidos: izmantojot e-adresi; nosūtot uz nvd@vmnvd.gov.lv iesniegumu, kas parakstīts ar elektronisko parakstu; klātienē NVD; izņēmuma gadījumā tiek pieņemti iesniegumi Latvija.lv. Atbilde pienāk diezgan ātri un parasti satur patīkamu pārsteigumu.
Pieteikums rindā nav ar asinīm parakstīts, ja gribi no tās izstāties, nekautrējies rakstīt iesniegumu NVD latvija.lv. Tas, ko gan nevarēsi, ir nodot savu kārtu citiem vai atlikt vietu rindā. Ja procesu neuzsāksi 6 mēnešu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas, no vietas rindā tiksi izslēgta. Ko tas nozīmē? Tev ir jāparaksta līgums ar klīniku par medicīniskās apaugļošanas procesu, klīnika ieliks ķeksīti sistēmā, un nu jums ir viss pasaules laiks bēbja radīšanai. Process šo 6 mēnešu laikā kopš uzaicinājuma vēstules saņemšanas ir tikai jāuzsāk. Taču neviens nesodīs arī tad, ja savu vietu rindā neizmantosim, rindas pašā galā varēsi iestāties atkārtoti. Kad rinda pienākusi, saņemsi e-pastu ar uzaicinājumu, pēc kāda laiciņa saņēmām arī ziņu no klīnikas. Tad jāauj kājas un jādodas uz klīniku, kurā esat iecerējuši radīt savu brīnumbēbīti, un jāklausa, ko dakteris saka.
Vērts atcerēties, ka klīniku vari mainīt jebkurā brīdī, pat tad, ja process ir uzsākts (par to būs jāparaksta līgums). Kaut vai sit embrijus padusē un dodies uz citu klīniku veikt transfēru, ja vēlies! Procedūrai, lai mainītu klīniku, kurā veic IVF, ir divas versijas, vai nu paziņo (vēlams rakstiski) to klīnikai, kuru nomaini, lai viņi sistēmā ieliek ķeksīti, ka pie viņiem šo procesu neturpinās, un jaunā klīnika ieliek ķeksīti, ka turpinājums sekos pie viņiem, vai arī uzraksti NVD iesniegumu brīvā formā, ka esat nolēmuši mainīt klīniku no X uz Y un nosūti nvd@vmnvd.gov.lv.
Kā jau valstij pienākas, tā apmaksā standartiņu no pirmās vizītes līdz pirmā embrija transfēram, ja nepieciešamas papildu manipulācijas, pārbaudes, vizīte vai ārstēšana vīrietim, citi medikamenti, vēl kāds transfērs, būs jāpatukšo savas kabatas. Tāpat Māte Latvija liegs palīdzīgu roku šai jomā, ja no valsts budžeta līdzekļiem jau apmaksātas divas neveiksmīgas procedūras (transfēra rezultātā nav iestājusies klīniski apstiprināta grūtniecība) vai sieviete ir pārsniegusi 40 gadu vecumu. Tas ir tiešām bēdīgi, bet saprotami, ka kaut kur tā līnija bija jānovelk.
Es esmu no tiem, kas mīl gan šo zemi, gan valsti. Un par palīdzību bērniņa radīšanā būšu pateicīga līdz kapa malai un tālāk. 2021. gadā Latvijā tika veiktas 912 valsts apmaksātas medicīniskās apaugļošanas procedūras, 52 % iestājusies grūtniecība, bet līdz dzemdībām nonāca 387 sieviešu. Bēbīšu, kas pirmos mirkļus piedzīvojuši ar mūsu valsts atbalstu, varētu būt vairāk, jo statistika klusē par maksas vai ārvalstīs notikušām dzemdībām, kā arī dvīnīši ieskaitīti kā “1 gab. dzemdību”. Mīlestība no manis Latvijai par katru brīnumu, kas varēja arī nepiepildīties!
Brīnumainais process soli pa solim
Ar uzaicinājuma vēstuli triumfiāli paceltā rokā soļo pie sava superdaktera (iesaku atrast tādu jau pirms starta šāviena) un, ja nav nepieciešami papildu izmeklējumi vai risinājumi, sāc procesu!
1. SOLIS
Olnīcu stimulācija jeb laiks hormoniem.
Šajā apmēram 8-14 dienu posmā audzējam daudz skaistu folikulu ar daudz dūšīgām olšūnām. Lai to sasniegtu, lietosi medikamentus. Sarakstā varētu būt gan tādi, lai olšūnas rodas (jo mums vajag “daudz” nevis vienu, kā tas parasti notiek), gan tādi, lai tās nobriest (jo ar “daudz” nepietiek, gribam kvalitatīvas), gan tādi, lai sagatavotu dzemdi. Te arī ir slaveno hormonu un špriču uznāciens. Biju gaidījusi hormonālās vētras, dusmu viesuļus, puņķus un asaras, bet tiku pie laba garstāvokļa, apetlīgākām krūtīm un apaļāka vēdera (bez gāzēm, bet izskatās kā piepūsts). Katrai fizioloģiskā reakcija var būt atšķirīga, tāpēc ik pa laikam tevi pārbaudīs ārsts, lai pārliecinātos, ka process notiek vispār un pareizajā virzienā, pietiekami veiksmīgi un neapdraud tavu veselību. Tāpat ar psiholoģisko reakciju – es biju pārlaimīga par iespēju kaut ko darīt, ietekmēt, par jaunu cerību un virzību. Tavas emocijas var būt pavisam otrā grāvī, un tas ir galīgi normāli! Lai ko tu justu, iedomājies, kā sēžu blakus un murminu: tas ir normāli un neietekmēs rezultātu, ļauj sev just VISU, draudziņ! You go, girl!
Par špricēm runājot, saldētu zirnīšu paka noder. Mēs potējām mani uz maiņām, dažkārt gribēju uzņemties kontroli pati, citas reizes labāk jutos, ja to izdarīja Emīls. Iesaku medikamentu uzraudzību (ko, cikos, vai krājumi ir nodrošināti) uzticēt otram, lai patiesi dalītos priekos, bēdās un atbildībās, tev pašai jau tā būs daudz, ko paturēt prātā. Zināji, ka aptiekā medikamentus tavā vārdā var izņemt kāds cits, ja deleģē kā savu pārstāvi? Te eveseliba.gov.lv pastāstīts, kā to paveikt.
Spļauju trīsreiz pār kreiso plecu, bet var gadīties, ka pie šī soļa process tiek iepauzēts. Tas var notikt, ja veidojas pārāk maz vai daudz folikulu (olnīcu hiperstimulācijas sindroms nav joka lieta), notiek neplānoti agra ovulācija vai citas medicīniskas ķibeles. Tas ir pretīgi, sāpīgi, bēdīgi, dusmas un vilšanās sit augstu vilni, bet neļauj nevienam (un ar to es domāju “sev pašai”) vainot sevi – tavs ķermenis darīja, ko varēja pēc labākās sirdsapziņas. Tāpat kā tu. Jautā ārstam, ko mainīsiet, lai nākamais cikls izdotos veiksmīgāk, kādi ir secinājumi?
2. SOLIS
Olnīcu punkcija jeb ražas ievākšana.
Kad viss ir smuki, medikamenti darījuši savu godam un folikuli nobrieduši, precīzi norādītajā laikā ierodies uz klīniku roku rokā ar spermas turētāju (aka vīru/partneri/donoru). Kamēr čučēsi saldā narkozes miedziņā, tiks savākti folikuli un embriologs tiks pie olšūnām. Tikmēr partneris padzīvosies atsevišķā, dažādām gaumēm paredzēta porno pilnā istabā un sastrādās spermas materiālu. Ja tas nav iespējams, ir arī citas metodes, kā tikt pie mazajiem-kustīgajiem – jautājiet ārstam. Pirms narkozes biju sabijusies, jo tādu nebiju piedzīvojusi, bet sekundes laikā aizmigu pasaulē saldākajā miedziņā, kad diezgan negribīgi pamodos, tiku pie tējas, cepumiņiem un informācijas, cik olšūnu izdevies iegūt. Nezinu gan, vai tā ir visur. Blakus guļvietā bija dāma, kurai nācās dzirdēt, ka nav nevienas pašas. Nevienas olšūnas. Arī tā diemžēl var būt, un tas var salauzt sirdi. Lūdzu, lūdzu, meklē un atrodi atbalstu, jo šis ir zaudējums. Un pamatīgs. Un nekādā veidā nav tava vaina. Ne-kā-dā.
Tu parunājies ar ārstu par tālāko plānu un dodies mājās, atpūties, varbūt minimāli paasiņo, varbūt pavelk kāds mēnešreižu cienīgs krampītis, gaidi, kad vēders beigs izskatīties tā, it kā pusdienās būtu bijis balons. Manā pieredzē – nekas traks, knapi manīju. Bet pieredzes ir ļoti, ļoti dažādas, meitenes ir dalījušās arī tiešām trakos stāstos un sajūtās. It īpaši, ja bijis pārstimulācijas gadījums. Ja jūti, ka jāpasūdzas ārstam, nekautrējies ne mirkli, tas ir nopietns veselības jautājums!
3. SOLIS
Apaugļošana un embriju nobriešana jeb pirmā gaidīšana.
Tagad sākas Pirmā Lielā Gaidīšana. Olšūnas tiek apaugļotas, sadraudzējas ar spermu, un sāk vai nesāk, turpina vai neturpina attīstīties embriji. Vienojies ar ārstu/klīniku, kurš un cik bieži pastāstīs, ko dara apaugļotās olšūnas un embriji. Mēs katru dienu saņēmām zvanu no dakteres, kura pastāstīja, cik olšūnu ir kvalitatīvas, cik izdevās apaugļot, cik embriju turpina attīstīties. Atbirums var būt dažāds, lai nebūtu šoka, iesaku iepriekš izrunāt ar ārstu, kas ir norma. Šos zvanus gaidīju kā simpātijas zvanus pamatskolā, tauriņi trakoja kā dulli. Iesaku skaitļus katru dienu pierakstīt, tie vēlāk varot šo to pastāstīt par potenciālajām problēmām. Šis gaidīšanas periods parasti ilgst 5 dienas, 5. dienā embrijs/-i tiek sasaldēti vai pārcelti dzemdē. Kura no versijām būs jūsējā – izrunājiet ar ārstu. Ja veiksiet “svaigo” transfēru, turpināsi lietot medikamentus, ja ne, pārtrauksi.
Ja embrijus sasaldēsiet, silti iesaku jau laicīgi noskaidrot, vai tie būs sasaldēti pa vienam vai vairākiem vienā “stobriņā”! Mēs nebijām uztvēruši, ka mūsējie sasaldēti pa diviem, un atkausējot vienu, otrs vai nu beidzas, vai ir jāliek dzemdē. Tā nu vienu no savējiem zaudējām, to pat neapzinoties.
Valsts apmaksā sasaldēšanu līdz 5 “stobriņiem” un atkausēšanu. Par uzglabāšanu gan nāksies piemaksāt pašiem. Būs jāpadomā – cik ilgi sasaldētos embrijus glabāsiet? Ko tad, ja izšķirsieties? Ja nu (Dies' pasarg') viens vai abi nomirsiet? Tas tā, romantiski vieglai sarunai pie šņabja glāzes. Vai tējas, ja process jau pilnās burās un alkohols ir no-no.
4. SOLIS
Transfērs jeb laipni lūgts mājās!
Pirms transfēra lietosi medikamentus, kas sagatavos tavu ķermeni, lai tas ar vislielāko laipnību un plaši atvērtām durvīm uzņemtu embriju. Arī šajā posmā var gadīties, ka ārsts paziņo – sorry, draudzenīti, endometrijs saka “šomēnes nebūs”. Un arī te būs viena špricīte (vai vairākas). Kad šī starta injekcija izdarīta, pēc precīzi noteikta stundu skaita jāierodas uz embrija transfēru.
Mēs uz šo dienu un brīdi gatavojamies kā uz svētkiem. Neauglība jau tā ir draņķīga padarīšana, un negribam vairot sajūtu, ka viss tajā ir tikai bēdīgs un mazvērtīgāks. Mūsu potenciālie bēbji nonāca manā dzemdē dienās ar ziediem dakterei, palutināšanām, prieku un svētku sajūtu. Un pilnām sirdīm mīlestības. Lai pipari man uz mēles, bet man tas šķiet pat mīlīgāk nekā embrija nepamanītais ceļojums no olvadiem uz dzemdi standartiņā.
Transfērs notiks apmēram šādi – tu sēdi ginekoloģiskajai apskatei līdzīgā pozā, kājas gaisā, acis ekrānā, kur varēsi redzēt, kā mikrobēbis tiek iekārtots tavā dzemdē. Godīguma vārdā jāmin, ka embriji ir tik mazītiņi, ka patiesībā redzēsi gaisa burbulīšus, kas tam piestiprināti, lai ārsts redz, ko un kur liek. Ja vēlies, palūdz embrija bildīti. Embriologi ir talantīgi fotogrāfi. Savā lauciņā. Procedūra ilgst pāris minūšu un nav sāpīga. Pasēdi un dodies atpakaļ dzīvē. Kaut vai uz darbu, bet kāpēc lai kāds tā darītu? Dodies svinēt! Vai pabūt ar sevi un savām emocijām, kurām atkal un vēl joprojām ir ļauts būt jebkādām.
Šis ir pēdējais solis, ko apmaksā valsts viena medicīniskās apaugļošanas cikla ietvaros – līdzko viens embrijs pārcelts dzemdē, paldies un uz redzēšanos. Ja jūsu krājumos ir vēl ledusbēbīši, to transfērs (un uzglabāšana) būs jāapmaksā pašiem. Ja embrijus pirms paša pirmā transfēra testēsiet un izrādīsies, ka neviens no tiem nav ģenētiski piemērots pārcelšanai dzemdē, valsts atbalsts būs pieejams nākamajam procesam, stimulācijai un pārējam, līdz pat transfēram. Vērts apsvērt, jo lielākā daļa ģenētisku ķibeļu pašā sākumā padara embriju nespējīgu izdzīvot un attīstīties. Pārbaude ir padārga un ticu, ka rezultātu gaidīšana liek nosirmot, bet paši nākamreiz to izvēlēsimies, jo vēlamies, cik nu iespējams, samazināt risku zaudēt grūtniecību un ievelties lielā, melnā bedrē, no kuras nākamajam IVF procesam diez vai saņemtos.
5. SOLIS
Atliek tikai cerēt jeb otrā gaidīšana.
Un tagad pats grūtākais. Gaidīšana. Tu turpini vai neturpini lietot medikamentus, bet tas arī viss, ko vari ietekmēt. Vēl vienīgi nesmēķēt, nelietot alkoholu, nepārpūlēties, nenodarboties ar seksu un neiet pirtī. Ko nedarīt, pateiks dakteris, bet saraksts būs īss. Jo tas, kas ir mūsu rokās, ir maz. Nezinu, kā tev, bet man ar to ir briesmīgi grūti sadzīvot. Šobrīd šķiet, ka šie četri gadi un kaudzīte zaudējumu izsituši no manis domu, ka esmu atbildīga, ka spēju ietekmēt kļūšanu un palikšanu stāvoklī vairāk, nekā patiešām no manis atkarīgs (un tā ir tik niecīga daļa), bet cīņa vēl joprojām ir sīva. Man palīdzējusi skarbā dzīve, teju divi gadi psihoterapijā un terapeites ieteiktais vingrinājums – saraksti uz lapas visus, visus, kas ietekmē, vai kļūsi/paliksi stāvoklī. Visus, visus, sākot no pašas, partnera, ginekologa, embriologa, embrija līdz Spēkiem, kam tici, ja tici, visus, kas tev nāk prātā. Un pieraksti klāt atbildības procentus, atceroties, ka uz visiem kopā ir tikai 100 %. Man šis baigās zvīņas no acīm norāva, parādot, ka piedēvēju sev 99,8 % atbildību par pāris niecīgiem % ietekmes.
Lolo sevi un partneri, atbalstiet viens otru, meklējiet visāda veida atbalstu, ļaujieties visām, visām emocijām, kas nāk. Un nāks tarakānu parāde pilnā ekipējumā. Šaubas, prieks, bēdas, dusmas, cerība, satraukums, neziņa, vilšanās, šausmas, līksme, izmisums, miers, nemiers – viss un jebkas. Ļauj. Apspiežot emocijas un izjūtas mēs patērējam tik daudz spēka, kas noderētu daudz vērtīgākām lietām. Skan viegli, nav viegli. Diemžēl saprast nav tas pats, kas just, bet no visas sirds vēlu veiksmi šajā!
Apmēram desmit dienas būs jāpadanco pa šiem mazās ellītes lokiem, un tad jānodod HCG analīzes. Ja nav pieredzes, iesaku sarunāt ar ārstu, ka analīzes uzreiz nosūtīsi viņam un lielo IR vai NAV sagaidīsi no viņa mutes. Vai noskaidro, kādi skaitļi ko nozīmē. Kad rezultāti pienākuši, man nav padoma. Katru reizi visa mana būtība svārstās starp “būs, būs, beidzot būs izdevies, liec slepeno kameru, lai bēbīša arhīvā ir video!” un “nebūs tagad un nebūs nekad”. Kameru nekad neesmu uzlikusi. Raudu vienmēr. Ko darīt tālāk, izdevies vai ne, nezinu. Varu ieteikt tikai to pašu, ko iepriekšējā rindkopā – ļaujiet sev un emocijām būt. Un nepalieciet vieni, lai gan tā var šķist vienīgā izdzīvošanas forma. Un, ja esi ilgi bijis #rindāpēcbērna, ļtev atbalstu var vajadzēt ne tikai tad, ja NAV, bet arī tad, ja IR.
Mīļoju un no visas, visas, visas sirds vēlu izdošanos, cīņubiedri! Ja ir jautājumi vai precizējumi, rakstiet. Esmu jūsu rīcībā.